• Sieviešu rallijs jeb kas pie velna ir Filipetti?

    6.marta rīts sākās ar nelielu uztraukumu un reizē patīkamu kņudoņu vēderā. Ārā spīd saulīte, ir mīnus 15 un tas ir kolosāli, jo diena solās būt piedzīvojumiem un pārsteigumiem pārbagāta, jo mēs piedalamies Sieviešu rallijā, kas sola labi pavadītu dienu bez vīriešu klātbūtnes un padomiem, ar atraktīviem uzdevumiem bez CNS pārkāpšanas, tātad bez “debīliem” izlēcieniem!

    Mūsu starta numura reģistrēšanās notiek no 8.30-8.45… Pie t/c Rīga Plaza piebraucam 8.15. Kas tad nu??? Reģistrēšanās kavējums.. Dēļ avārijas, kura notikusi Rīga Plaza teritorijā (pēc Ufo teiktā var noprast, ka dalībnieču auto…) Nu neko, aizsūtu stūrmani pārliecināties, ka kavēšanas dēļ mēs netiksim izslēgtas no sacensības un gaidam rindā. Pulkstenis jau rāda ap 9.00, kad rindas galā varam beidzot saredzēt tiesnešu un tehniskās komisijas locekļus. Ilūzijas par pasākuma nopietnību dēļ stingrajām prasībām, kas uzskaitītas Nolikumā (punkts Nr.5), izplēn ātri vien… Mums pārbauda vairs tikai “avareikas” un bremžu signālu…
    Ne tiesības, ne OCTA, ne tehnisko pasi… ne aptieciņu, ne ugunsdzešamo aparātu, ne riepu atbilstību, ne uzlādēta mobilā telefona esamību automašīnā  vienkārši nav laika pārbaudīt,jo nākamais punkts – “Dalībnieču sapulce” draud smagi aizkavēties..
    Tātad pie TA un Dalībnieču reģistrācijas netika paprasīts neviens personu apliecinošs dokuments… Zinājām savu starta nummuru, dabūjām pretī attiecīgā  nummura mapi ar dokumentiem.. Saņemam rallija oficiālos dokumentus (rallija orientēšanās karte un leģenda, dalībnieka karte, daudz dažādu krāsainu skrejlapiņu un laika karte) kurā norādīts arī mūsu auto starta laiks – 12.03.30 (stundas,minūtes, sekundes).

    Nedaudz par prologu… Pie rallija dokumentiem stāv lapele ar Rīga Plaza veikalu sarakstu. Tiek izpildīts “zvans draugam”, lai ar veikala karti gaida pie  ieejas pirmajā stāvā. Sākas itkā interesants un elpu aizraujošs (burtiskā šī vārda nozīmē) pasākums… Starts no daudzstāvu autostāvvietas trešā stāva pa  serpentīnu līdz pirmajam un aiziet iekš Rīga Plaza. (Pieļauju, ka šis skats turpmākos 10 gadus gozēsies smieklīgāko video kuriozu vadošajos klipos).  Pamēģini pusstundas laikā atrast aptuveni 15 (goda vārds nesaskaitīju) veikalus un savlaicīgi izstāvot rindu (ko saveidojušas pārējās no 228 ekipāžām)  atzīmēt savā lapā atrasto objektu… Atdodot aizpildīto lapu, slapja mugura (un ne tikai) un elpa kādas pāris minūtes jāmēģina atgūt (laikam jau vecums  nāk). Šis bija ātrs un jau nervozs pasākums, un mēs klusībā cerējām, ka šis brutāli smieklīgais “bābu” elkoņu skrējiens paliks tikai iekš Plazas…. Kas Tev deva…

    Ak jā, starts mūsu ekipāžai 12.03.30 (laika karte). Nolikuma 7.19 punkts saka “Ekipāžām pilnā sastāvā jāatrodas automašīnā 5 minūtes pirms paredzētā starta laika un jāgaida tiesneša uzaicinājums doties uz startu..” Piebildīšu, ka rallija oficiālais laiks tika uzstellēts arī uz mana telefona, kas no normālo ļaužu laika atšķīrās pat par 5 minūtēm… Nu tātad teorētiski 11.58 mums bija jābūt gatavībā un klausot tiesnešu norādēm, doties palēnām uz startu…  Ziniet, cikos mēs startējām??? 11.55 Itkā neliels, bet ļoti nepatīkams pirmais gļuks, JO, nākamajā punktā nedrīkst ierasties ātrāk kā pēc 18 minūtēm… Nolikumā gan daudzos punktos ir minēts, organizators var mainīt da jebko vajadzības gadījumā, bet tad, atvainojiet, starta laiks ir jāieraksta reālais un ar roku.

    Pasākuma laikā jāievēro visi CSN…. Arī, visu cieņu, atrakstīts Nolikumā bieži, un šķiet, latviešu valodā, taču jau pirmajā pārbraucienā no Plazas uz Skulti satikām vienu ļoti steidzīgu un agresīvu (šķērsot un mainīt trīs joslas apsteidzot citus auto, liekas nav īsti zolīdi) dalībnieču komandu ar skaidri salāsāmiem burtiem uz auto sāniem “cenuklubs.lv rullē”… Rullē, rullē…. Arī Hilux no Amserv baigi ierullēja…

    Nolikumā ir punkts 11.2, kas nosaka MINIMĀLO atļauto laiku pārbrauciena veikšanai… Tie, acīmredzot bija samērīti ļoti ātri braucošas automašīnas salonā, jo mums tiem izdevās pietuvoties tikai dažos no kontrolpunktiem. Jau pirmajā kontrolpunktā par laika rādījumu nesaprašanās ne tikai mums, bet arī citām dalībniecēm, jo ņemot vērā pāragro startu, kas nekādi neatbilda uz laika kartes rakstītā (mūsu gadījumā kļūda – 8 minūtes), atļauto minimālo laiku bijām pārķērušas, jo pirmajā kontrolpunktā mums laika ieraksts – 12.18…. Katram muļķim skaidrs, ka no 12.03 (laika kartes starta laiks) līdz 12.18 (pirmais kontrolpunkta ienākošais laiks) ir ātrāk kā 18 minūtes…. Skaitam soda minūtes (rezultātus un to rēķināšanas metodes, man diez vai būs lemts apskatīt un saprast)…

    Ak jā, sākotnējā sacensību Nolikumā (ar mainīto varēja iepazīties trīs dienas pirms rallija starta), bija ļoti pozitīvs apraksts par kontrolpunktos veicamajiem uzdevumiem, cik tie būs atraktīvi, atjautību prasoši, varbūt pat spēku, bet bez vīriešu rokas izpildāmi uzdevumi. Gatavojāmies pamatīgi… Izpētījām noteikto rajonu pazīstamākās vietas, klausījāmies SWH, un ne tikai, ziņas, atcerējāmies auto elementāro uzbūvi un nepieciešamāko loriņu izmantošanas instrukcijas, saģērbāmies ziemas apstākļiem un iespējamiem aktīviem uzdevumiem atbilstošā formā. Vienvārdsakot, cerējām, ka būs aizraujoši. Kā tad…. Pirmajā vietā, Skultē, mūs sagaidīja Fitline meitenes, lai izmērītu svaru, noprasītu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un iešķiebtu kartiņu, kurā piešķir, atkarībā no izmērītā svara, atlaidi fitness apmeklējumam… I viss…. hmm, kā par uzdevuma izpildi šeit varēja izvērtēt dalībnieces???

    Aiziet tālāk! Vicojam pa Jūrmalas šoseju (ar atļauto, plus 5-7km/h) uz Spuņciemu… Tur nogriežoties meža celiņā gaida otrais kontrolpunkts…. Kamēr dāmas godīgi viena aiz otras ceļa malā noliek autiņus, Hilux aizdrāžas visiem garām un gandrīz arī tiesnesi nones no kājām… un paliek šķērsām ceļam! Šeit uzdevums nedaudz interesantāks.. No dotā teksta, izmantojot vismaz astoņus vārdiņus, jāizdomā devīze vai moto šīsdienas pasākumam. Ok, varbūt banāli, bet biki smadzene jāpakustina! Esam jau priecīgākas!

    Nākamo kontrolpunktu jau jāmeklē vairāk ar izdomu un palīglīdzekļiem (izmantojot tūrisma ceļvedi un gudro mammu). Pēc fotogrāfijas jāatrod Slokas celulozes rupnīca… Jē, super, paliek tiešām interesanti! Vicojam uz Sloku. Pie kontrolpunkta pārsvarā ekipāžas iet ar kājām, bet Hilux un šoreiz arī dažas “If” mašīnītes pa vienīgajām piebraucamajām risām diezgan trakulīgi slidinās virsū kājām gājējiem…. Vairs nav jautri… Arī šī punkta uzdevums… aizpildam kārtējo anketu un atstājam savas koordinātes… Interesanti kā tiesneši pēc tam izvērtē kontrolpunktā veiktā uzdevuma kvalitāti????

    Ceturtais kontrolpunkts mūs virza tālāk prom no kūrortpilsētas uz Tukuma pusi… Nogriežamies uz Kalnciemu un šosejas malā mūs sagaida nākamie tiesneši… Šamajā reizē pie skārdenes piesiets striķis, kura galā kociņš.. Tinam striķi uz kociņa, kamēr tiekam līdz skārdenei…… Nu ok, izpildam i laižam tālāk.. Par Hilux neko neteikšu… Šajā pārbraucienā pa ceļam divus aļņus redzejām!!! Woowww!

    Laižam uz Džūksti.. un šeit viens Nolikuma punkts atkal jāpiemin, drīzāk divi, jo tie ir pretrunā viens ar otru. Tātad Nolikuma 1.3 punktā lasām: “Dalībnieces pārvietojas ar auto atbilstoši Organizatoru izstrādātajam maršrutam, brīvi orientējoties kartē vai sekojot leģendai…” viss skaidrs… Ja ir saprotams uz ko velk leģendas galapunkts, lūru kartē un braucu kā gribu.. Skatamies ko norāda Nolikuma 7.3 punkts: “Dalībniecēm rupīgi jāiepazīstas ar Leģendā norādīto uzdevumu, ja tas netiek pareizi izpildīts, tad tiek piešķirts soda laiks.” Ne vienu reizi vien redzējām, kā pie kontrolpunkta ekipāžas piebrauc no otras puses, kaut pēc leģendas virziens iespējams tikai viens…

    Džūkstē erotiskais muzejs! Tajā bija jāatrod konkrēts tēls. Viss jau būtu labi, ja vien tēli, epitetos un visādi citādi aprakstīti, zināmi tikai muzeja darbiniekiem… Paldies par palīdzību onkuļiem, tomēr nav īsti skaidrs, ko gribēja ar šo te uzdevumu pierādīt organizatori… Interesants, taču līdz galam nepārdomāts uzdevums. Mans priekšlikums, vai nu pie objektiem atstāt aprakstus un nosaukumus, vai pēc “leģendas” atrast muzejā vajadzīgo objektu… Ak jā… šī pārbrauciena pirmspēdējais punkts leģendā sekojošs: “Nonākot apdzīvotajā vietā, lūkojamies pēc norādes Piemiņas parks. Kreisajā pusē baznīcas drupas un kapi. Auto var novietot lielajā stāvlaukumā.” Tālāk 50 (man gan ir parliecība, ka visi 100 metri) ar kājām līdz muzejam… Un šeit, mīļie organizatori vajag tā teikt pašiem “opriģeļitsa”. Var novietot auto, vai ir jānovieto?!?!?! Šiet ir daudz dāmu, kuras strikti izpildīs to, kas teikts leģendā, bet ziniet, ir arī stervas, atvainojos, kas iebrauks pa muzeja vārtiem, ja augstuma ierobežojums nebūtu bijis līdzīgs kā Plazas autostāvvietai! Jā, jā es atkal par to Hilux. Bet šoreiz viņas nebūt nebija vienīgās…oj, ku daudz… viss ceļš no lielā laukuma līdz pat muzeja vārtiem… Nu nekas, mēs nostaigājām tos metrus, kājas nenoplīsa, bet laiku uz nākamo pārbraucienu labāku ieguva tās, kuras piebrauca tuvāk….. Nu tas tā, nākamajai reizei!

    Tālāk ceļš ved atpakaļ uz Ventspils šoseju. Lai arī pēc leģendas ir aptuveni skaidrs par kuru kontrolpunktu ir runa, braucam pēc dokumenta, jo tā takš ir prasīts Nolikumā. Pa ceļam man viena no If ekipāžām atļaujas uztaurēt, kad apstājos, lai palaistu pa galveno ceļu braucošos… Man acis kubā… Ar šo apdrošinātāju laikam visi “sū..i” tiek šoferim piedoti, ja jau paši brauc kā erceni.

    Benzīntankā sestais kontrolpunkts. Nu šis nu reiz bija tāds, kurā nedaudz bija jāiespringst… Lai gan pavisam nedaudz, jo “Fly me away” uzdevumā bija jāatrod attiecīgi pareizās ekskursijas dotajiem ceļojumiem. Pietika ar 10 sekundēm, lai atkostu, ka startā iedotajā dokumentu mapē bija šīs firmas ceļojumu buklets. Un tad jau tikai pareizo atbilžu atzīmēšanas laiks. Tiesneši gods godam pārbaudīja atbildes un aiziet uz nākamo punktu. Šis bija viens no tiem uzdevumiem, kas mums likās gana interesants. Ņemot vērā, ka daudz ekipāžas turpināja sēdēt un izlobīt pareizās atbildes no dažādiem informācijas avotiem, laikam jau šādi uzdevumi būtu devuši lielāku iespēju dalībniecēm, kam papēži neiesprūst aiz gāzes pedāļa.

    Nākamais kontrolpunkts ir Kaives dižozols. Pirmo reizi tā nopietnāk nobraucam no asfaltēta ceļa. Dažas laikam to nemaz nepamanīja… Sauciet par bremzi, sauciet par bailuli, bet grantētais ceļš pēc nēdēļas sākumā uzlekušajiem plusiem, bija braucams pieturoties pie un ap 60km/h.
    Pie Kaives dižozola auto stāvlaukumā tiesneši iedod lapiņu ar uzdevumu, kamēr dalībnieces pa mannas graudu konsistences sniegu mēģināja aizbrist līdz diženajam kokam. Uzdevumā rakstīts, izmēriet ozolu, izmantojot tualetes papīru, tiesneša norādītajā vietā… Aizbridušas līdz ozolam mēģināju sasaukt kādu, kurš sevi par tiesnesi varētu dēvēt, bet pārējās dalībnieces apgalvoja, ka tāda te nav… Ok, mēram, saskaitam tualetes papīra lapiņas un ejam atpakaļ pie tiesnešiem stāvvietā. Kuri nekādi nevar iespēt jebkādā veidā pārbaudīt, vai uzdevums ir vispār veikts un vai ekipāža nav vienkārši noklausījusies iepriekšējo atbildes… Pa ceļam vēl dzirdam pacilājošu balsi, kura ar lepnumu stāsta, cik samaksājusi CP (60 lati). Jā, iepriekšējā pārbraucienā uz Ventspils šosejas aiz Jelgavas krusta, kur ierobežojums 70km/h, bija viena ekipāža apturēta… A kas tur par to diskābeli bija…??? Diemžēl finišā nesameklēju minēto auto, šodien dikti interesē, vai diskābelis tika pielietots, vai nē.

    No Kaives sākās pārbraucieni pārsvarā pa grunti/sniegu/ledu. Dodamies Pūres muižas virzienā. Novietojam autiņu stāvlaukumā un dodamies pie tiesnešiem.. Lai arī puiši ar interesi pilda savus pienākumus, pats uzdevums gana mmmmm, kā lai pasaka, bezjēdzīgs?! Ar diviem makšķerkātiem vienā rokā, uz kuriem jānotur tenisa bumbiņa, jāizskrien čūska ap trīs konusiem.. Mans pirmais jautājums pēc trīs konusu apskriešanas bija: “Kas tālāk?” Puika saka: “Viss!” Ehh….. Maucam tālāk…

    Garākais pārbrauciens, minimālais laiks – 37 minūtes. Tātad ir ko braukt. Un viss pa granti. Bet kā jau teicu, dažām tas netraucē, ko arī pierādīja pa ceļam sastaptās avarējušās ekipāžas. Pirmā izskatījās diezgan smaga. Crysleram bija apskādēts pat jumts… Uzzvanījām sacensību sekretāram un noskaidrojām, ka palīdzība jau ceļā. Pagrieziens aiz apdzīvotās vietas Zemīte arī dažām bija par strauju… Neticu, ka pirms tam tik skaisti uz ceļa spīdošais ledus neatmodināja da jebkādas pašsaglabāšanās sajūtas?! Izrādās, dažām ne…

    Devītais kontrolpunkts – Zantes kara muzejs. Atkal jau noder normāls apģērbs un apavi, jo sniega konsistence un tajā slīdošās ekstremitātes ir vairāk, kā nepronozējamas. Uzdevums. Ja neskaita, ka bez jebkādas kontroles (bļaujošo puisi dāmu barā atļaušos neuzskatīt par kontrolējošu tiesnesi), uzdevums pats par sevi nebija peļams (šis laikam trešais). Tātad stāv tanks (šķiet īsts), apsnidzis, apledojis, liels, uzkāpt pagrūti… Uz tanka korpusa noliks milzīgs katls ar grūbām iekš tā. Daram tā – ņemam tējas tasīti un bļodiņu, kuru atstājam pie zemes. Viena dāma no ekipāžas rāpjas uz tanka, piesmeļ pilnu krūzi ar grūbām, kāpj lejā (kas šajā uzdevumā arī bija tas svarīgākais) un ieber grūbas bļodā.. Jāpiemin, ka tiesnesis lika kāpt abām dāmām, tad nu ar māsu pamīšus, vienu reizi uzkāpj viņa, vienu es.. Bija vajadzīgas četras reizes, lai bļoda būtu pilna.. Lieki piebilst, ka vismaz trīs no kontrolpunktā esošajām ekipāžām, izmantojot tanka aizmuguri, šmaucās uz nebēdu… Skumji…

    Jau absolūti sašutušas par valdošo (ne)kārtību, dodamies uz pēdējo kontrolpunktu – Smukumuiža. Ne reizi vien apciemojot šo muižu vasarā, ceļu uz turieni zinu no galvas, tāpēc vienīgie komentāri līdz nākamajam punktam tika raidīti traki apdzenošo ekipāžu virzienā… Ceļš šaurs, slidens, nu kur jānesās?? Pie kam, nezināju, ka sievietēm ir tendence (novērojumi attiecas uz apdzenošajām ekipāžām) apdzenot ieturēt nesamērīgi mazu intervālu starp automašīnām. Vismaz trīs reizes nācās rauties malā, lai nenoskrāpē spoguli…. Bēdīgi…

    Pēdējā kontrolpunkta uzdevums atkal viesa cerību, ka uzdevumos atstātais laiks kaut kā nebūt var ietekmēt rezultātus.. Bija jāizmanto saprašanās ar partneri, zināmas iemaņas un iztēle.. Ar aizsietām acīm uz šņora jāpieknaģē dvielis, pie kam tam ir jābūt uzkarinātam, lai dvieļa stūri būtu vienādi nostiepti.. Šis laikam bija ceturtais sakarīgākais no uzdevumiem.

    Un nu jau uz finišu… Te vietā būtu piebilst, ka finišējām 17.12 (plus mīnus pāris minūtes,precīzu pulksteni atturēšos apgalvot, jo tieši finišā laikrādī nepalūkojos). Tur mūs sagaida ar tulpi (#@$^&)…. Teiksiet patīkami?! Piedodiet, nē… Zupa par brīvu būtu patīkamāk…

    Uz apbalvošanu nepalikām, nebūtu korekti par to bilst kādu vārdu, taču palasot citu dalībnieču atsauksmes, nekādi pēkšņi patīkami pārsteigumi neradās. Uzvarēja ekipāža, kura dalībnieku sarakstā nemaz nav bijusi, veicināšanas balvas pasniegtas, taču nesaprotami par ko..

    Kopumā organizatoriem ir krietni jāpiedomā pie mērķa ko grib sasniegt paši, rīkojot šādu pasākumu, un kādu mērķi ir JĀIZVIRZA sieviešu “baram”. Vai tiešām sieviešu rallijā (bez sporta dugām un citiem navarotiem) ir jāizvirza mērķis (ziemas apstākļos) nobraukt pēc iespējas ātrāk???? Vai organizatoriem sagribējās asiņu?? Labi, ka vismaz to pārlieku lielā daudzumā nedabūja…
    Ja pašiem interesē tikai finansiālā atdeve, tad laikam viņi šo mērķi ir sasnieguši, zinot, cik tika prasīts no sponsoriem plus dalības naudas. Par otro mērķi – ja viens Nolikuma punkts bazūnē, ka mērķis ir atbalstīt aktīvu dzīvesveidu un to, ka uzvara nav atkarīga no ātruma (pirmā nolikuma sākuma punkti), tad cits punkts nosaka, ka uzvarēs ātrākā ekipāža… Kas pēc publicētajiem rezultātiem arī apstiprinās… Smagi izskatās, ka lai apkopotu rezultātus vērā tika ņemts laiks, kas pavadīts distancē, tātad no starta līdz finišam… Kāda velna pēc bija vajadzīgi starplaiki, kontrolpunktu iekšā/ārā laiki?? Uzdevumu precizitāte un laiks??? Nolikumā par to, kad un kas notiksies ir atzīme, ka 16.00 pirmās automašīnas finišs Jaunpilī, domājams, ka tas rēķināts attiecīgi ņemot vērā MINIMĀLOS laikus distancē. Ja paskatamies rezultātus, tad pirmā automašīna ir finišējusi 15.37…. WTF????

    Protama lieta, ka katrai no ekipāžām bija savi mērķi piedaloties šajā pasākumā, taču ja dzīšanās pēc 500Ls vērta ceļojuma dēļ dāmas ir gatavas uz VISU?? Ja nākamo gadu šis pasākums nebūs mainījis savu formātu, es tajā, diemžēl vairs nepiedalīšos.

    Apsolītās dāvanas katrai dalībniecei aprobežojās ar tulpi finišā un četriem enerģijas dzērieniem startā…. (Negaršīgi!)
    Esmu absolūti vīlusies un man žēl, ka tik skaistu dienu pavadīju svaigā gaisā gan (nosacīti), bet pilna negatīvu emociju….
    Ak, jā, lūkojamies rezultātos un nebeidzam brīnīties, jo mūsu ekipāžas laiks trasē 5 stundas 46 minūtes… Kā Jums tur ar matemātiku, ja mēs startējām 11.55, bet finišējām 17.12??? Sviests!

    p.s. Ceru, ka vismaz Filipetti bija garšīgs…. organizatoriem, jo solītais “finišā Filipetti līs aumaļām” ne pilītes mums mutē netika, viss gar ūsām…
    The Body Shop meitenes (kas cerēja uz patīkamu, atraktīvu un godīgu pasākumu).

    Post Tagged with ,

5 Responsesso far.

  1. michux says:

    Labāk būtu palikušas mājās pie saviem vīriešiem? :))

  2. Aina (158.) says:

    Foršs atstāsts! Interesanti, ka lai gan perosnīgā attieksme pret tāda vai šāda satura uzdevumiem mums atšķiras, kopējais iespaids/vērtējums ir identisks.

  3. Zaiga says:

    Jā, lūk, man ir akurāt līdzīgs viedoklis par notikušo pasākumu. Aizrakstīju savas pārdomas organizatoriem, atbilde bija šāda (citēts 1:1)

    no rallija organizētājiem neviens šajā diskusijā nav iesaistijies , varbūt tas ir kāds no tiesnešiem vai autolistes draugiem bet mēs esam izrunājuši ar kolēģiem par nākošu gadu kādas lietas uzlabot un ko nepieļaut. Šīs arī priekš mums bija uguns kristības šāda pasākuma organizēšanā.
    uz jūsu jautājumiem atbildēs galvenais tiesnesis es pārsūtu informāciju viņam. Paldies par piedalīšanos un ceram , ka piedalīsieties arī nākošajā rallijā.

  4. Z says:

    Jā, nu pilnīgi jāpiekrīt. Labi, ka mums negadījās tās dullās ceļa aizšķērsotājas un apdzinējas. Bijām saķumā, varbūt tā drūzma nebija tik liela. bet par If apdrošināsānas mašīnu ne piermās sliktās atsuaksmes, labāk būtu ar privāto braukušas, tagad slikts mārketings vien. Nākamreiz ceļojumu aprošināšanu skatīšos citā uzņēmumā, lai gan jau daudzus gadus regulāri aprosīnos if. ja tur ir tādi darbinieki, tad man nav vēlma tur apdrošināties. Jā un vēl vairāk komentārus var lasīt te (arī manu) – http://tjigra.wordpress.com/2010/03/07/sievietes-pie-stures-vairuma/

    Pats galvenais – rezultāti ir anulējami, jo pie distancē pavadīt ā liaka (cik sapratu no komentāriem) tika pieskaitīts prologa laiks, kuru pēc nolikuma vajadzēja ņemt vērā tikai, ja ir vienādi distancē pavadītie laiki.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *