• Zirgu filmu vakars Nr.54 “Ищи ветра…”

    Apraksts: Kara drāma, 1979.gads (PSRS). Filmas garums 1 stunda un 15 minūtes.
    Smaga filma par pilsoņu karu Krievijā. Sarkanarmijnieki pret baltajiem kazakiem, kuri savā ceļā nežēloja neko, ne mājas, ne lopus, ne cilvēkus.
    Kāds zirgaudzētājs Sergejs Sergejevičs, kurš dzīvoja tālu urālu stepē, prom no ceļiem, cerēja, ka  viņam šis karš paies secen. Kopā ar meitu un dezertējušu oficieri viņi baudīja mierīgu dzīvi. Līdz kādā dienā pie viņiem ieklīda ievainots sarkanarmijnieks. Vēl nenojauzdami, kas viņš tāds, un kuru pusi pārstāv, saimnieki viņu apārstē un dod pajumti.
    Kādā saulainā rītā saimniecībā ierodas divi plikadīdas – zirgu zagļi, jo kā reizi tajā pat dienā no tālajām ganībām mājās pārrodas saimnieka lepnums – šķirnes ganāmpulks. Zagļi priecīgi tur saimniekus uz grauda, taču ne uz ilgu laiku. Pamostas ievainotais vīrs un neļauj zagļiem priecāties pārāk ilgi. Taču arī šis, šķietami problēmu atrisinājies mirklis, nav ilgs, jo sētā iebrāžas ievainotā vīra pāridarītāji – balto jātnieku armija ar zobeniem rokās.
    Pirmkārt, galvenais virsnieks pavēl dezertējušam saimnieka meitas vīram atgriezties ierindā. Otrkārt visi zirgi ir jāatdod karapulkam. Neskatoties uz vecā vīra argumentiem par šķirnes attīstību un zirgu ganāmpulka nepieciešamību jebkurai no karojošām pusēm, virsnieks pavēl doties ceļā ar visiem zirgiem. Uz aizrādījumu par to, ka kumeļi nespēs turēties līdzi un tikai palēlinās karaspēka gaitu, komandieris reaģē absolūti neadekvāti un liek vēl zīdošos kumeļus atšķirt no ķēvēm, atstājot tukšajā saimniecībā. Ar spēku dzītās ķēves drīz apstājas, jo sajūt, ka arī kumeļi ir izlauzušies, un seko ķēvēm pa pēdām. Sākas haoss un bara triekšana, kas beidzas ar kāda kumeļa krišanu.
    Komandieris pavēl nošaut kumeļu, kas agonijā vēl turpina skriet. Tomēr vairums no karavīriem nespēj izpildīt vadoņa pavēli, līdz brīdim, kad ap kumeļu sāk trakot tā māte. Tad nošauti tiek abi…
    Ganāmpulks ir nonācis pie ūdenstilpnes, kurai pāri tikt nav iespējams. Komandieris šajā brīdī zaudē savaldīšanos un pēc principa, ja nav man, tad nav nevienam, ir gatavs ar ložmetēju nošaut visus zirgus.
    Lai arī iepriekš slaktējuši cilvēkus un dedzinājuši mājas, lielais vairums no pulka karavīriem nostājas starp komandieri un ganāmpulku, lai aizstāvētu ķēves un kumeļus. Sākas asiņaina apšaude…., kura noslēdzas ar saldu atriebības šāvienu pret komandieri.
    Zirgi nonāk atpakaļ pie vecā saimnieka. Ar nelieliem zaudējumiem vecais vīrs laimīgs turpina to, ko 30 gadus ir darījis, nodarbojies ar zirgu audzēšanu.
    Smaga filma, kura attēlo reālo kara vardarbību, kad netiek žēlots ne jauns, ne vecs, ne cilvēks, ne zirgs. Filma ļoti tieši atspoguļo kara nežēlību, tāpēc nav ieteicama bērniem un cilvēkiem ar vājiem nerviem. Filmā daudz kadru ar zirgiem, ķēvēm un kumeļiem. Padomju filmās tik ļoti pierastie kaskadieru gājieni kopā ar zirgiem.
    Lomās: Константин Григорьев, Павел Кадочников, Елена Проклова, Лев Прыгунов, Александр Пороховщиков
    Vērtējums: divi ar pusi pakaviņi.

    Apraksts: Kara drāma, 1979.gads (PSRS). Filmas garums 1 stunda un 15 minūtes.Smaga filma par pilsoņu karu Krievijā. Sarkanarmijnieki pret baltajiem kazakiem, kuri savā ceļā nežēloja neko, ne mājas, ne lopus, ne cilvēkus.Kāds zirgaudzētājs Sergejs Sergejevičs, kurš dzīvoja tālu urālu stepē, prom no ceļiem, cerēja, ka  viņam šis karš paies secen. Kopā ar meitu un dezertējušu oficieri viņi baudīja mierīgu dzīvi. Līdz kādā dienā pie viņiem ieklīda ievainots sarkanarmijnieks. Vēl nenojauzdami, kas viņš tāds, un kuru pusi pārstāv, saimnieki viņu apārstē un dod pajumti. Kādā saulainā rītā saimniecībā ierodas divi plikadīdas – zirgu zagļi, jo kā reizi tajā pat dienā no tālajām ganībām mājās pārrodas saimnieka lepnums – šķirnes ganāmpulks. Zagļi priecīgi tur saimniekus uz grauda, taču ne uz ilgu laiku. Pamostas ievainotais vīrs un neļauj zagļiem priecāties pārāk ilgi. Taču arī šis, šķietami problēmu atrisinājies mirklis, nav ilgs, jo sētā iebrāžas ievainotā vīra pāridarītāji – balto jātnieku armija ar zobeniem rokās.Pirmkārt, galvenais virsnieks pavēl dezertējušam saimnieka meitas vīram atgriezties ierindā. Otrkārt visi zirgi ir jāatdod karapulkam. Neskatoties uz vecā vīra argumentiem par šķirnes attīstību un zirgu ganāmpulka nepieciešamību jebkurai no karojošām pusēm, virsnieks pavēl doties ceļā ar visiem zirgiem. Uz aizrādījumu par to, ka kumeļi nespēs turēties līdzi un tikai palēlinās karaspēka gaitu, komandieris reaģē absolūti neadekvāti un liek vēl zīdošos kumeļus atšķirt no ķēvēm, atstājot tukšajā saimniecībā. Ar spēku dzītās ķēves drīz apstājas, jo sajūt, ka arī kumeļi ir izlauzušies, un seko ķēvēm pa pēdām. Sākas haoss un bara triekšana, kas beidzas ar kāda kumeļa krišanu.Komandieris pavēl nošaut kumeļu, kas agonijā vēl turpina skriet. Tomēr vairums no karavīriem nespēj izpildīt vadoņa pavēli, līdz brīdim, kad ap kumeļu sāk trakot tā māte. Tad nošauti tiek abi…Ganāmpulks ir nonācis pie ūdenstilpnes, kurai pāri tikt nav iespējams. Komandieris šajā brīdī zaudē savaldīšanos un pēc principa, ja nav man, tad nav nevienam, ir gatavs ar ložmetēju nošaut visus zirgus.Lai arī iepriekš slaktējuši cilvēkus un dedzinājuši mājas, lielais vairums no pulka karavīriem nostājas starp komandieri un ganāmpulku, lai aizstāvētu ķēves un kumeļus. Sākas asiņaina apšaude…., kura noslēdzas ar saldu atriebības šāvienu pret komandieri.Zirgi nonāk atpakaļ pie vecā saimnieka. Ar nelieliem zaudējumiem vecais vīrs laimīgs turpina to, ko 30 gadus ir darījis, nodarbojies ar zirgu audzēšanu.Smaga filma, kura attēlo reālo kara vardarbību, kad netiek žēlots ne jauns, ne vecs, ne cilvēks, ne zirgs. Filma ļoti tieši atspoguļo kara nežēlību, tāpēc nav ieteicama bērniem un cilvēkiem ar vājiem nerviem. Filmā daudz kadru ar zirgiem, ķēvēm un kumeļiem. Padomju filmās tik ļoti pierastie kaskadieru gājieni kopā ar zirgiem.Lomās: Константин Григорьев, Павел Кадочников, Елена Проклова, Лев Прыгунов, Александр Пороховщиков

    Vērtējums: divi ar pusi pakaviņi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *