• Zirgu filmu vakars Nr.72: „War horse”

    Apraksts: Kara drāma 2011.gads (ASV). Filmas garums 2 stundas un 26 minūtes.

    Devona, Anglija. Alberts Narakots vēro, kā kaimiņu tīrasiņu ķēvei piedzimst kumeļš, kuru viņš turpina novērot, kamēr jaunais zirgs aug blakus savai mātei. Alberta mātei Rozai par šausmām, bet par neviltotu prieku Albertam, viņa tēvs, nostājoties pats pret savu spītību un zemes īpašnieku Lionu, nopērk kumeļu izsolē. Spītējot grūtībām, smagiem apstākļiem un nabadzībai, ģimene turas kopā un ir apņēmušies savākt par zirgu iztērēto naudu, lai samaksātu zemes renti. Taču, lai arī Alberts apmāca straujo kumeļu, kuru nosauc par Džoju, vilkt arklu un palīdzēt fermas darbos, laikapstākļi nav labvēlīgi un cerētā rudens raža aiziet postā… Teds (Alberta tēvs) redz tikai vienu iespēju – viņš pa kluso pārdod Džoju Kapteinim Nikolsam, jaunam britu kavalērijas kapteinim. Kad Alberts uzzina par tēva nodomu, prasīt atpakaļ zirgu jau ir par vēlu, taču Nikolss apsola rūpēties par zirgu, kā par savējo un piemetina, ka ja vien tas būs iespējams, viņš atvedīs zirgu atpakaļ, kad beigsies karš. Alberts pēc šī atgadījuma mēģina iestāties armijā, taču viņš tam vēl ir pa jaunu. Pirms vēl kapteinis ar Džoju ir paspējis pamest pilsētu, Alberts uz atvadām pie zirga iemauktiem piesien sava tēva kara apbalvojumu – vimpeli.
    Džojs tiek gatavots militārai operācijai un tiek nosūtīts kopā ar Nikolsu uz Franciju. Tur viņi sastopas ar vācu bruņoto fronti. Lielākā daļa kavalēristu iet bojā, bet dzīvi palikušos zirgus vācieši paņem sev.
    Džojs pieķeras kādam melnam zirgam vārdā Topthorns. Sajūgti kopā, viņi velk ambulances karieti, kurus vada divi vācu karavīri, Gunters un viņa 14 gadus vecais brālis Mihaels. Kad Mihaels tiek saukts uz fronti, brālis dara visu, lai pārāk jauno Mihaelu glābtu un nāves, un viņi abi ar uzticamajiem zirgiem pamet kaujas lauku, lai dotos uz vēl neitrālo Itāliju. Taču nepaiet ilgs laiks, un vācieši pamana dezertējušos brāļus, par ko abi tiek sodīti….
    Pēc vācu jauniešu nogalēšanas, Džojs ar melno draugu ir palikuši pamestās dzirnavās, kur tos atrod Emīlija, jauna franču meitene, kura dzīvo netālā fermā kopā ar savu vectēvu. Emīlijai kopš dzimšanas ir trausli kauli, kas ir par iemeslu vectēva aizliegumam jāt ar zirgu. Kad ierodas vācieši, lai konfiscētu ēdmaņu savām vajadzībām, Emīlija abus zirgus noslēpj savā guļamistabā. Meitenes dzimšanas dienā vectēvs uzdāvina viņai seglus un Emīlija laimīgi tiek zirgā, taču laime ir īsa, jo viņa ielēkšo tieši vāciešu rokās, kuri abus zirgu konfiscē..
    Džojs un Topthorns tiek likti pie ļoti smaga darba – vilkt smago vāciešu artilēriju, taču arī šajā darbā blakus Džojam atrodas zirgus mīlošs cilvēks, kas savu iespēju robežās cenšas palīdzēt zirgiem izdzīvot.
    Kad vecums to beidzot atļauj, 1918.gadā karā iesaistās arī Alberts. Visus šos gadus Džojs ir kalpojis vācu armijai, smagi strādājis un zaudējis savu melno biedru, kad beidzot viņš izlaužas un aizbēg. Viņš nonāk neitrālajā zonā starp abām karojošām frontēm, sapinas dzeloņdrātīs un ir spiests apstāties… Krēslainajā miglā viņu pamana gan vācu, gan britu karavīri un, neticēdami, ka kāds spēj izdzīvot šajā ugunslīnijā, no abām pusēm dodas vareno zirgu glābt. Pa abiem viņi atbrīvo zirgu, un izmesta monēta izšķir Džoja tālāko likteni, britu karavīrs vārdā Kolins uzvar, savdabīgā veidā ieguvis jaunu draugu no Vācijas.
    Tālāk filma turpinās jau no Alberta skatu punkta, kurš neveiksmīgi iekļuvis pretinieku ierakumos, uz laiku zaudē redzi. Nokļūstot britu medicīniskās palīdzības nometnē, uz apskati tiek atvests arī Džojs. Albertam tiek pastāstīts par brīnumaino zirgu, kurš izdzīvojis neitrālajā zonā. Armijas dakteris ir pārliecināts, ka labākais risinājums savainotajam zirgam ir nošaušana, bet brīdī, kad viņš ir sagatavojies šaušanai, no karavīru pulka atskan pūces sauciens…. Kad tas atkārtojas vēlreiz, Džojs steidzas pretī pūlim, lai tajā atkal satiktu tik ilgi neredzēto draugu. Pēc tikšanās Alberts izstāsta savu stāstu un ar aizsietām acīm perfekti noraksturo bēro zirgu. Lai arī noklāts ar dubļiem, Džoja pazīmes – četras baltas zeķes un rombveida zvaigzne pierē, protams atbilst Alberta stāstītajam.
    Līdz kara beigām Alberts atgūst redzi, taču nāk nākamais trieciens – tikai kapteņiem ir tiesības savus zirgus ņemt uz mājām, pārējie zirgi tiek pārdoti izsolē. Pēc iedvesmojošā stāsta un tā laimīgajām beigām, Alberta līdzgaitnieki samet visu savu naudu, lai viņš savu Džoju varētu nopirkt, taču kad pienāk Džoja izsolīšana, ierodas pavecs kungs, kura nostāja neatstāj Albertam ne mazāko cerību… Tas ir Emīlijas vectēvs, kurš pazaudējis savu vienīgo prieku, mazmeitu, trīs dienas gājis, lai par godu mazmeitas piemiņai, nopirktu brīnumaino zirgu. Taču uzklausījis Alberta stāstu, redzot Džoja jūtas pret jauno karavīru, un sapratis, ka pie zirga stiprinātais vimpelis, un tagad no vectēva kabatas izvilktas ir Alberta tēva. Emīlijas vectēvs Albertam atdod gan vimpeli, gan Džoju.
    Un tad jau laimīgā atgriešanās mājās pie tēva un mātes kopā ar uzticamo Džoju.
    Neilgu brīdi skatāma, bet jau daudz aprunāta ir jaunā Spīlberga filma „Kara zirgs”. Atļaušos būt nepopulāra un paslavēt filmu, kas veidota pēc stāsta motīviem kā, uzsvēršu, mākslas filma. Ir dzirdēti viedokļi, ka šī filma ir pārāk nereāla, ka zirdzinieki vispār šo filmu skatoties vienas kļūdas vien redz, bet no savas puses saku: „Skatieties kā brīnumainu stāstu, kā mīlestības un pieķeršanās spēju neticamo spēku izdzīvot un nezaudēt!”
    Jā varu piebilst, ka no zirdzinieku, un arī parastu cilvēku puses ir nianses, kuras krīt acīs, tur ekipējums nepareizs, vai divos kadros atšķirīgs, bet tas netraucē uztvert kopējo stāstu par neticamo pieķeršanos starp cilvēku un zirgu.
    Dzīvnieku pārraugs šajā filmā – Bobby Lovgren, bija arī galvenais dzīvnieku dresētājs filmā „Seabisquit”. Džoju atveidoja 14 dažādi zirgi, viens no tiem – Finder spēlēja arī filmā „Seabisquit”. Dēļ nakts filmēšanas dažiem dzīvnieku aktieriem pat tika mainīts ēdienreižu laiks.
    Kopumā filma iespaidīga, gan pateicoties specefektiem kara laukā, gan skaistajiem zirgiem, gan naivajam tēlojumam, kas prefekti atbilda 20.gadsimta sākuma posma uztverei. Varbūt oponēšu tam, ka filma domāta visu vecumu skatītājiem, manuprāt ir nepieciešams vecuma cenzs pavisam maziem bērniem, kuriem kara šausmas varētu būt par nepatīkamu.

    Lomās:
    Emily Watson – Rosie Narracott
    David Thewlis – Lyons
    Peter Mullan – Ted Narracott
    Niels Arestrup – Grandfather
    Tom Hiddleston – Captain Nichols
    Jeremy Irvine – Albert Naracott

    Vērtējums: Četri pakaviņi!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *